/sanita rībena/
xxx
lūši kliedz
vēlā nakts stundā ak
lūši kliedz
un no zemes viņš izauga
no zemes viņš izdīga un apvijās
kokam apkārt
pašķirot tīmekļus un zarus
es eju
un melna nakts klusa
un caurspīdīga
un lūša kliedziens ap
manām potītēm rokām
ap kaklu ap galvu
ap krūtīm
kā piens zaļas sūnas
tik maigi kutinot
noglāsta novējo nočukst
lūši kliedz čukstos
čukstos tavos un manos
un acīs kā biezokņos
dziļos tumšos un staipīgos
melnos vīd lūša stāvs
ausis pieliecis
lūsis kliedz
čukstos čukstos čukstos
viņa ausis man delnās
caur plaukstām
es dzirdu kā biezoknis pulsē
tā tumšzaļais pulss
ir iezīdies ādā manējā ādā
manā pienbaltā ādā
lūsis noliek mani uz sūnām un kāri dzer
meža skatiens caur mani
caur lūsi caur lūsi
caur kliedzienu
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru