Tie bija 20.
Gadi mums katram, kas bija pavadīti uz šīs zemes.
Neviens nezināja, ko iesākt tālāk.
Kāds palika turpat, maļoties uz riņķi vien, cits devās iekšā
nezināmajā.
Bija skaidrs tikai viens - kā bija, vairs nebūs nekad.
Nekad viņi viens otra roku neturēs, cieši ieskautu, sargājot
no ļaunuma,
Nekad abu skatieni nesatiksies....nekad, smaidot neatzīsies
mīlestībā....nekad.
Un tomēr, nekad nesaki nekad.
Tas bija tad, bet tagad katrs min savu ceļa taku. Vērojot kā
otra pēdas izgaist pavisam.
Ko vējš neaizslaucīs, to laiks aiznesīs nebūtības dzīlēs.
Tagad ir 30.
Un abu likteņi ir devušies katrs savā virzienā.
Vien 10 gadi...tik bija vajadzīgs, lai esošu padarītu par
nebijušu.
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru