Es biju tik izbrīnīta. Kā gan kaut kas tik skaists, tik kristāldzidrs, tik tīrs un šķīsts varēja nākt no tik melns un satrunējušas dvēseles?
Es notvēru vienu asaras pērlīti plaukstā.
Tā nomirdzinājās pret mani, kā uzmundrinoši uzsmaidīdama.
Es neko vairs nesapratu.
/Fleima/
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru