tā īsti kopā bijām nekad
bet nu tu atkal piezvanīji
un ar prastiem glaimiem apmānīji
tagad sēžam viens otram pretī
es nesaku, ka tu esi kretīns
ka es esmu muļķe, klaji neatzīsti tu
bet ko gan citu lai mēs viens par otru domātu?
tu pieliecies un mani noskūpstīji
manu veselo saprātu gabalos saplosīji
bet šoreiz es nepadošos
piecelšos un projām došos
iestājās klusums
vai saproti, ka mūs vieno tukšums?
starp mums ir visdziļākais pušums
un lāpīt to nav vērts
ir jau tik vēls
un kaut arī skūpsts bija kvēls
un skūpsts bija salds
tas bija tikai lēts malds
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru