Lelle

Kas rīmējas ar vārdu lelle? Vai tiešām tikai elle? Krelle? Kas vēl? Celle. Nu ja. bet elle piestāv vislabāk. Tikai šoreiz elle nav antonīms paradīzei, nav antonīms Ulubelei. Tas ir sinonīms. Un ne jau vārdam pekle. Šoreiz elle sinonīma dzīvei. Kāds tam sakars ar elli jūs jautāsiet? Man ir atbilde. Tāpēc, ka lelles dzīve noteikti ir elle. Viņa vakar man tā teica. Bet lelles vairs nav. Piedodiet, es zinu, ka jums viņa patika. Protams, ka visiem patīk lelles, jo viņas dara to, ko jūs viņām liekat darīt. Tic...paga, nē, es sajaucu, viņas jau nemaz netic, jo viņām nav jūtu, tāpēc jums viņas patīk, es zinu, es atceros. Es jau teicu, ka viņa aizgāja? Es neatceros, jūs jau arī neatceraties, vaine? Tāpēc, ka jums jau ir jauna lelle. Smukāka, ar vēl lielāku uzzīmēto smaidu un vēl tukšāku galvu. Es jums pačukstēšu noslēpumu... Lellēm ir sirds. Viņas mīl. Klusē, mīl un dziļi iekšienē viņu sirdis asiņo ar rubīna asinslāsēm. Tad viņas vai nu noasiņo iekšēji un vairs nemīl, tikai smaida savus neīstos smaidus, kaut ir mirušas, vai arī aiziet. Es priecājos, ka manējā aizgāja. Es jau to teicu? Es neatceros, un jūs jau, droši vien, arī ne. Nav viegli būt lellei, jo, lai arī kādas būtu beigas, tās nekad nebūs laimīgas.