Melns

”Kāpēc tu ģērbies melnā?” viņš man jautāja, ”Tu uzskati, ka šādi kaut ko pierādīsi? Pierādīsi savu piederību tumšās puses cilvēkiem? Savu uzticību visam tumšajam? Savu uzticību visam nepareizajam?”
Nē.
Tas ir domāts lai saplūstu. Lai pazustu tumsā. Lai pazustu tumsā, kur viss ir tik labi. Es saplūstu, izgaistu skatienam, man vairs nav problēmu, tikpat labi es pati varētu nebūt. Es varētu neeksistēt. Ir tikai melna tumsa un es tajā. Bet varbūt arī es tur nemaz neesmu. To neviens nezin, un tieši tas mani valdzina.
”Jā, var teikt arī tā,” es atteicu. Jo tāpat neviens nesaprastu.

/Fleima/