man kaimiņos

Vai tu nevēlies man dzīvot kaimiņos, mans draugs? Mēs varēsim sēdēt starp ceriņkrūmiem manā pagalmā un izdzēst pilsētu sev apkārt, celties agri no rītiem siet sārtus balonus sev matos un balansēt un sliekšņa vai uz trešā pakāpiena, stādīt atraitnītes zilās tējas krūzēs un iepazīties ar kaimiņu stabu vai pēteri, vērot cilvēkus troleibusa pieturā un māt baložiem, stundām sarunāties ar to pelēko akmeni zem durvju rokturiem, piesliet kāpnes pie kaimiņu logiem un laist taureņus viņiem uz pagalvja un reizēm klusi, neapzinīgi dungot un virpināt smilgu galus pirkstos, meklēt un neatrast vārdus, berzēt rokas un atvadīties, samīties kurpēm un klausīties atbalsīs, skriet līdz centram un atpakaļ pārtikt vien no ābolu garozām un vakaros kad paliks ļoti auksti mēs varēsim satīties segā un sēdēt uz manas palodzes malas un nejauši paslīdēt nokrist un izkrāsot zilumus kā kliņģerītes, bārstīt konfeti un barankas kokos un klusi skaitīt bezdelīgas, un pie kura loga tās dzīvo vairāk, lūdzu.