***

un koku vietā

tovakar debesīs

snaikstās to dienā

pamestās ēnas

un vientuļi tumstošie

laternu skatieni grimst

zaru mežģītās vijās

savus matus pamalē

atkal laidusi zeltmate

nāra tā

tinusies pelēkos

mākoņu viļņos

     vēl zīlītēs aptumsums

  smails sirpis tas

cērpj asas brūces

vakara sūrstošās lūpās

un netikli liekušās

dzelzsceļa sliedes kā

puskrēslā tērptas sievietes

šaustīgā mēle un valganais skatiens

nosmok miglā un

vēl četras

          vārnas

melni dziestošas acis

un rudens vakara smarža tu

gaidi

zem pēdējās lapas

drīz līs

/imanta.vakars.aptumsums.06.11.13/